Jānis Vaišļa
Jānis Vaišļa Es nevienam neesmu prasījis desmaizīti par velti un arī negrasos to darīt... Bet arī netaisos nevienu mācīt, kā viņam būs dzīvot dzīve izmācīs, ne es...
Livars Viens otrs zina, kas Tu esi, es nezinu, lai gan pazīstu tevi gadus vairāk kā trīsdesmit...
Jānis Un es jau arī sevi tikai iepazīstu un tā visa mūža garumā... bet tomēr, man ir atstāta izvēle būt labam, vai nē... Būtu labi, ja cilvēki varētu piespiest sevi celties un iet skatīties saullēktu...
Livars
Visbiežāk cilvēki dodas
skatīties saulrietu,
saullēktu tie parasti
noguļ.
Saule jau nekad neriet,
tikai mēs pārāk ilgi
stāvam uz vietas.
Šī diena ir vislaimīgākā, jo
tā iesākās ar
saullēktu...
Es jau par to reiz tiku rakstījis...
Jānis Un te jau sākas vajadzība, lai katrs cilvēks atbild par saviem vārdiem un saviem darbiem... Tad šī valsts plauks un zels. Tas ir kā ar uzrakstītu grāmatu re, kā tev tas ir Tu uzraksti un apakšā paraksti Livars Jankovskis, tu uzņemies atbildību par saviem vārdiem, darbiem... Polārzvaigzne mums siltumu nenes... viņa norāda ceļu...
Livars Rīta zvaigzne...
Jānis Saule mēs neviens neesam, mēs esam tikai zvaigznes, kas norāda cilvēkam ceļu...
Livars
Gar
Jūras krastu gāja kāds
Zēns ar suni...
Tad puisis apstājās, paņēma savu
Suņuku uz rokām un kaut ko tam rādīja
Jūrā...
Arī es skatījos uz to pusi...
Jūrā nebija neviena kuģa vai laivas tuvumā...
Un tad es pamanīju... tur tālu
Debesīs varēja saskatīt pirmo, vienu vienīgo
Zvaigznīti uzaustam...
Jānis Un tagad viņam ir izvēle... vai sēsties laivā, kā Dullajam Daukam... Sensenāk cilvēkiem bija kādas ētikas normas... Bet mūsdienās tās ir pazudušas... Šodien lielajos preses izdevumos mēs neatradīsim krietnus cilvēkus, liekas, ka mēs nemaz par viņiem zināt negribam... Ar kādu kāri mēs lasām dzelteno presi, kā tas mūs aizrauj... Mums ir tāds labs vārds, krietns! Tu Livar, esi krietns cilvēks, es varu tevi tikai apsveikt... Tu paņem akmeni, apskati viņu, pasaki ko tu par viņu domā un noliec to atpakaļ, vai nu atkal viņu aizmet prom...
Livars Teiksim, kādam pa pieri...
Jānis ... bet tu, atkal, ka tu met izdari kādu atbildes secinājumu, kādu mācību, tas akmens, kurš lido un nelido pareizā virzienā viņš runā... Mēs esam aizmirsuši skatīties uz akmeni, kā runājošu... nevis lidojošu priekšmetu...
Livars Vai tu to arī pieraksti?
Jānis Nē!
Livars Un kad tu sāksi rakstīt?
Jānis Kad es iemācīšos, tad es arī to darīšu...
Livars Ko nozīmē iemācīties rakstīt?
Jānis Tu to māki... Bet ja es to nemāku es nevaru dot... Jāiemācās ir arī dot... Ja es, piemēram, protu sanaglot tikai šķību galdu... No tā viss slīd nost... No tā nav labuma, kā no galda...
Livars Un ko tu jau esi iemācījies?
Jānis ... atšķirt labo no ļaunā...
Livars Tas ir grūti?
Jānis Jā...
Livars Kas ir tas galvenais, kas ir jāizdara?
Jānis Nedrīkst liekuļot... Ļaunums, - tas ir tas vieglākais ceļš...
Livars Bet klavierēs jau tie taustiņi ir melni un balti...
Jānis Varbūt, ka cilvēks ir par daudz aprobežots un neprot atšķirt citas krāsas... Taustiņi ir cilvēkam, bet mūsu galamērķis ir mūzika...
Livars Un kāpēc tev mazā buru laiviņā bija jābrauc apkārt pasaulei...?
Jānis Mans ceļojums bija dzīves meklējums... Man radās iespēja dzīvei pieiet tuvāk... Tā arī bija cīņa par to, lai es brauktu... Man daudz kas bija jāpierāda... Un tur bija arī daudz nejaušību lai es dotos šai ceļojumā, lai es drīkstētu to redzēt...
Livars Un kas ir nejaušība...?
Jānis Nejaušība ir likumsakarība, vismaz manā gadījumā...
Livars Es vairākkārt esmu runājis savās tikšanā reizēs vai stundās kā tas ir, ka cilvēks nokļūst uz tā kuģa, kurš dodas apkārt pasaulei...
Jānis Nejaušība, tas ir arī Liktenis...
Livars Es daudz savā dzīvē esmu mācījies no Jaunušana un man tas sagādā prieku, un es viņu vienmēr uzskatīju par intuitīvo režisoru... Viņa nereti ģeniālajās izrādēs tu saprati, ka lietas ir un notiek tā, kā tam un tām ir jābūt... Un nemaz nav jāmeklē cita ceļa vai iespējas...
Jānis Tur arī meklējamas saknes, zināmā veidā tavai ģenialitātei, kā tu paud savas domas, jo tas jau vairs nav jautājuma formā... Bieži vien tu uzdod jautājumu, ar vēlmi saņemt tev nepieciešamo atbildi, tu piespied cilvēkus domāt - ne tikai tās domas, ko viņš spētu izdomāt, bet tu piemet viņam klāt, virzot uz vēlamo rezultātu... Cilvēkam rodas jautājums, kāda ir tava doma, kāda ir pareizā atbilde... Tā arī ir māksla... Ja tu iemāci cilvēkiem saprast, ka tā demokrātiskā forma ir arī tas, ka tu vari atļauties uzstādīt jautājumu tev vēlamās atbildes virzienā... Re, un tā jau veidojas mūzika...
Livars Redzi, tu jau apzinies, ka tev dzīvē ir ticis fantastiski daudz dots un tu apzinies, ka dots ir tam, kurš spēj dot tālāk, ģenerēt, producēt... Kas tev tagad ar to visu ir jādara...?
Jānis Man ir jādzīvo... Tur ir vairākas lietas... Garīgajā vērtībās jau vairs nav krīze... Mēs jau esam tās zemākajā punktā! Tas, ka naudas ir par maz, tas ir sīkums... Bet, ka vairs nav Skolotāju, ka nav vairs kultūras... Kultūra neslēpjas tikai valodā un tās pareizrakstībā... Man tas nozīmē, ka ir jārada kas jauns! Nevis jālikvidē vai jāatņem! Cilvēkā ir jābūt sapnim izdarīt ko lielu un skaistu! Un es domāju, ka mums sev un Dievam ir jālūdz gribasspēks... Ja tāds ir, tad mēs varam visas savas problēmas atrisināt... Un patiesība jau tāda, ka katrā cilvēkā šis spēks jau arī ir. Tas jau ir jautājums, cik cilvēks ir iepazinis sevi. Cilvēkam ir jāzina savas pamatvērtības...
Livars Un tur, jūrā?...
Jānis Dieva klātesamība ir izjūtama, katrā mirklī un vietā... Katram cilvēkam pašam ir un būs reiz jāsatiekas ar Dievu... Un tas jau nav tikai jūrā... Es pats esmu studējis psiholoģiju un varu droši sacīt nav jau formulas, kā cilvēkam pareizi dzīvot... Tas, ko mēs varam darīt, ir viņam palīdzēt... Vai viņš uz baznīcu, vai kājām uz Talsiem, kāpj kalnā vai dodas jūrā, cits lido... Mēs esam aizlieguši cilvēkam domāt. Mēs skolās nemācam domāt, mēs esam to aizlieguši... Cilvēks ir matērijas pamatprincips ūdens apvienojums ar Kaut Ko... Kustība. Garīgā, fiziskā...
Livars Divi gadi mazā kvadratūrā un kubatūrā... Astoņi veči ar savas miesas un Dvēseles izgarojumiem... Kā ar to tikt galā? Ar sevi...?
II daļa
Jānis Es tik varu pateikt, ka nav formulas, kā cilvēkam dzīvot...Vienu gan es varu sacīt, tos mēslus, kas ir tevī nenest uz ārpusi... Katram viņi sakrājas, sevišķi, ja tie astoņi veči, dienu dienā ir kopā... Jāsaprot, ka tā ir tava šmuce, nevis visu kopējā masa... Iemācīties viņam neuzgāzt vēl savas dusmas un naidu, bet palīdzēt sakopties.
Livars Vai tu juti arī sevī kādu šo attīrīšanos, kādu pavērsiena punktu, ka tu esi cits Jānis?
Jānis Es visu laiku varēju just sevī šīs it kā viļņojošās izmaiņas. Un, lai cik tas savādi neliktos, es ievēroju, jo lielākas problēmas bija ārpusē, jo sevī es kļuvu spēcīgāks... Un patiešām tā arī ir, ka viss, kas mani nenogalina padara mani spēcīgāku... Zini, ja cilvēks ir pilnīgi dumjš, tad viņš ne no kā nebaidās... Kad cilvēks kļūst drosmīgs, viņš sāk saprast, kas ir bīstami, kas nav bīstami. Un tas ir nepieciešami, lai kaut ko sasniegtu, uzvarētu...
Livars Vai visā ceļojuma laikā bija kaut kas tāds, ko varētu sacīt tas bija visgrūtāk?
Jānis Jā! Visgrūtākais bija klausīties patiesību!...
Livars Kas ir patiesība?
Jānis Patiesība... Kad cilvēks sajūk prātā un stāsta to, kas viņam ir galvā... Tas, ko viņš domā ir cita lieta... bet kad notiek cilvēka primāras vēlmes, kad tu ieraugi cilvēku, kādu to redz Dievs... Tur ir mīlestība, tāda kāda viņa ir... tur ir vēlme pēc kaut kā ideāla... viņš vairs nelej ūdeni...
Livars Ko ceļojums pašlaik tevī dara? Cik gadu jau ir pagājis?
Jānis Seši gadi... Tas jau viss lēnām izgaist...
Livars Bet...
Jānis Cīņa turpinās... Ar birokrātiju, ikdienas rutīnu, sadzīves sīkumiem...
Livars Vai tas tevī ir kāds karš...
Jānis Karš būs pats par sevi... Katrā cilvēkā tas plosās... Bet tanī karā jau uzvarētāji netiek apbalvoti...
Livars Tu gribi būt uzvarētājs... Vienmēr?...
Jānis Jā, es gribu... Bet es esmu arī zaudējis. Tāpēc man ir nepieciešami draugi, man vajadzīga sadarbība...
Livars Kas ir draugi, draudzība?
Jānis Tās ir atmiņas. Tā ir vēlme, satiekot viņus, veidot kaut ko jaunu. Draudzība ir arī pamats ģimenei. Draudzība sastāv no bērnības... Šīm neaizmirstamajām izjūtām... Ja tev bērnībā nav patikusi ķirbju zupa, tad pienāk laiks, kad tev viņa ir jāēd...
Livars Kāpēc tu vēl tikko lidoji uz Antarktīdu?
Jānis Es vienkārši gribēju ko vairāk nofilmēt... Dabas un cilvēka mijiedarbību, gaismas mijiedarbību... Kad cilvēks satiekas ar Dabu notiek globālas lietas tas ir kā varavīksne, kā gaismas mijiedarbība ar prizmu... Man datorā ir tik daudz visdažādāko filmu... Bet cilvēkus kopumā tas neinteresē, interesā kādu atsevišķu indivīdu... Sabiedrību daudzkārt interesē kāda masveida kultūra vai vispāratzītas patiesības... Bezpersoniskas patiesības...
Livars Vai tu vēlētos savas atziņas un redzēto apkopot kādā grāmatā?
Jānis Kuram cilvēkam šodien interesē mana filozofija un viss pārējais?
Livars Ja tu būtu pilnīgi brīvs un varētu paust...
Jānis Es negribu būt brīvs... Negribu. Tiklīdz viņš ir brīvs, tā uzreiz kļūst par kaut kādu ideālu... Nedrīkst būt cilvēks ideāls... Ja cilvēks nebūtu grēcīgs nebūtu arī Dievs... Cilvēkā ir jābūt tiem baušļiem, kurus nedrīkst pārkāpt, viņā ir jābūt šai cīņai... Ja mēs to visu noņemam, tad nebūs vairs nekādas atšķirības starp aizkapa un šo dzīvi. Šeit uz pasaules mēs mācāmies dzīvot dzīvi tur augšā...
/Turpinājums sekos/