Gribu te pierakstīties.
Raitis Kalniņš
"Liesma", Nr.2(287).1982.02.
... Un tā, bērni, pastāstīšu jums par tālaika (XX gadsimta otrās puses) labākajiem jauniešu teātriem. Te redzat zāli, kurā notika pirmais mēģinājums, - viss ļoti primitīvs un necils, bet panākumus jaun ieši guva ar entuziasmu un teātra mīlestību. Tad tiek nosvinēta 5 gadu jubileja, un pēc tās seko straujš progress. Šo ansambli sauc DIALOGS.
Šī plāksnīte ir vienīgā, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Pēc tehniskā progresa (pašu īpašumā - kravas automobilis un helikopters) aug arī aktiera meistarība. Pa slavas kāpnēm viņi lec pāri vairākiem pakāpieniem, pie tam - visi reizē. Nevar daudz gūt, dzīvojot vienā vietā, tādēļ DIALOGS ceļo - braukā pa pašu zemi, dodas uz Franciju, Itāliju, Venecuēlu, vēlāk iepazīstas ar Antarktīdas salu un Filipīnu sauli. Pirms 10 gadu jubilejas DIALOGS izpelnās prēmiju par Gunāra Kurpnieka "Divām Dzīvēm" - ceļojumu uz Mēnesi. Jauni iespaidi, iespaidi...
Nu DIALOGU sākusi cienīt visa pasaule. Sasniegta slava, iegūta cieņa, tituli. Liekas, tūlīt sekos zvaigznes" krišana, bet - DIALOGS saņem firmas Idiot" uzaicinājumu uzņemties filmā Pasauļu Karš". Filmēšana notiek uz Venēras aukstā krātera. Te arī tiek atzīmēta DIALOGA 12. gadadiena. Dublis 174325893. Debesīs pazib kaut kas spoži balts, un pēkšņi notiek kaut kas tāds...
- Normi, celies! Citādi nokavēsi.
RIP (tagad RVT) trešā stāva apkopēja, ja vien būtu izprovocējama uz sarunām par mūzām un par pašu Melpomeni, kas, kā izrādās, mitinās tepat blakus - 316. kabinetā -, noliktu slotu un beigtu pirms desmitiem vakarā tendenciozi žvadzināt atslēgas, piesēstu pie loga un atmestu ar roku: Salti meli, mans mīļais! Ja kāds te vārda visplašākajā nozīmē ir ko spodrinājis, tad tā esmu es. Man dialogiem nav laika. Viņiem gan, un vai tāpēc brīnums, ka aizfantazējušies līdz pašai Venērai?! Pabīdieties drusku nostāk. Man logu bēģeles ar jāpārbrauc ar lupatu."
Šai brīdī varētu parādīties Kindzulis (jūs taču viņu pazīstat, vai ne?). Viņš vīpsnādams paietu mums garām, bet, sapratis, ka šoreiz jokošanās ir neglābjami bezcerīga, tomēr apstātos: Biedri Apkopēja un Korespondent! Zēns, kurš to sapni Teātra muzejā izsapņojis, ir mazdrusciņ fantasts, bet tas ir labi. Bez šīs lietas daudz kas svarīgs nespētu eksistēt, arī DIALOGS ne. Ne velti sacerējums iešūts mapē Sienas preses izdevumi", taču tur pie lietas piešūtas" arī daudzas realitātes. Gribat, pastāstīšu? Viņa saka - nav laika. - Es: Pats gribu redzēt". Joku plēsējs noskumis sašļūk, bet tad, nostādījis balsi reportieriem pieņemtajā svarīguma manierē, cerīgi sāk apbērt ar informāciju: (turpmākais - vienā elpas vilcienā) Dialogā" viņi sākuši runāt 1974. gadā, un astoņu gadu laikā līdz savam Industriālajam politehnikumam nogādājuši daudzus vērtspapīrus: LĻKJS CK diplomu, republikas Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas diplomu, trīsreiz bijuši laureāti un vienreiz - diplomandi Baltijas republiku un Kaļiņingradas industriālo politehnikumu pašdarbības kolektīvu festivālos. Jūs laikam neko daudz neesat redzējis, bet es biju klāt, kad viņi rādīja Ziedoņa Kā svece...", Motociklu", Gunāra Kurpnieka Divas dzīves", vēl Melno bertu", Sestdienas vakaru" un Ēdenes dārzu". Gribat, pastāstīšu?"
Tas nu bija par daudz. Zvans no lekcijas mani izglāba un, iejucis ripiešu" barā, netraucēts varēju nokļūt līdz DIALOGA namdurvīm. Pie prožektoriem vēl neesmu lāgā pieradis. Ā, viņi fotografējās. Ģimenes albūmam. Varbūt pie reizes arī Liesmai" varētu? Lieliski. Lūk, DIALOGA dalībnieka Andra Kokina foto.
Nosēžos kaktiņā un palūdzu izreklamēto mapi ar dokumentiem. Lasiet arī jūs!
"Dod ūdeni, nelieti!" - "Nedošu." - "Tev nemaz nav sirds!" - "Vienalga nedošu." - "Kaut tu kādreiz būtu zinājis, cik man grūti." - Vai tu nezini, cik grūti klājas tavai biedrenei stāvu augstāk?" - It kā man no tā kļūtu vieglāk." - Tu domā, ka man viegli klausīties tavās gaudās?!" - Un es, muļķe, toreiz noticēju taviem solījumiem, ka man nekā netrūks." - Labāk pasaki, kur palicis tas ūdens, ko devu tev visus šos gadus? Es gan labi zinu, kā tu to visu atdevi Resnajai caurulei." - Ko gan man atlika darīt? Kad es Resnajai caurulei nedevu ne pilītes, atnākušais santehniķis draudēja mūs izšķirt. Tad arī biju spiesta atvērties..."
Es godīgi atzīšos, neprotu atklāt ne Krāna, ne izlietnes iekšējo pasauli, bet Dialogā" pat to jau pieprot, un etīdes ir tikai viens no viņu pašsacerētajiem priekiem. Bet ko tur pārstāstīt (man vienkārši nolaižas rokas). Labāk palasiet dažus sludinājumus!
Rīkojam D" kluba federācijas kausa izcīņu slēpošanā. Maršruts nosprausts no Cēsīm līdz Cēsu krogam. Distances garums 700 000 cm, galā paredzētas vakariņas un uzvarētāju apbalvošana. Augu nakti pogos Majak 203"". Vai atkal - Mūsu gadsimta 80. gados, kad ZTR izdarījusi apvērsumu mūsu prātos, rīt visi tiek aicināti uz iepazīšanos ar Rīgas ielām, namiem un gidu Venediktu Tjurinu." Vēl maza zīmīte: Jo resnāks cilvēks, jo vairāk tauku. Un tauki turas virs ūdens. Resnie, ejiet peldēties!" Literāro mantojumu - paziņojumu sējuma turpinājumā kāds cits uzaicinājums: Tradīcijām jābūt un tās jāuztur. Tradīcijas saliedē pat pašu sliktāko kolektīvu, pat pašus nesaticīgākos laulātos draugus. Vai tas, ka sieva vīram divreiz mēnesī iebelž nevis pa muguru, bet pa skaustu, arī nav tradīcija? Nē, nesitīsim viens otram, bet tradīcijas tomēr ieviesīsim. Pērngada pavasarī, braucot uz Viļņas festivālu, autobuss tika noslogots ar katra dalībnieciņa individuālo programmu. Gaidot nākamo braucienu, ikvienam Dialoga" pilsonim lūdzam padomāt, ko runāt, deklamēt, dziedāt, kā stāvēt uz galvas vai citādi būt asprātīgiem un lustīgiem. Nebaidīties no saukļa - kā es māku, tā es maunu!"
Jāsaka, ka maun viņi lieliski (telpās - surdinēti), dažs uz bīnes" spēlē visai atzīstami, un dzīvē - cik labi! - sāk mācīties nespēlēt un būt tādi, kādi īstenībā ir. Tīneidžerīgā lepnuma un nepieejamības Lielais Mūris, gudras un mīlošas rokas vadīts, dienu no dienas rūk un brūk.
Klauvējiens pie durvīm. (Vai tik nav uzmācīgi anekdotiskais Kindzulis? Nē.) Noskan durvju zvaniņa kling-klang, un puiši, kuri reiz kādos bēniņos uzieti muzicējam, tagad pielaulāti Dialogam" cerībā uz neiekonservētu mūziku, no lielās zāles uz teātra istabu nes atpakaļ sava VIA instrumentus. Manas paziņas Apkopējas atslēgu saišķis nez kāpēc šovakar tāds nogaidošs. Vēl ļauts pāršķirstīt Viesu grāmatu: Hermanis Paukš. Andris Bērziņš. Zigurds Neimanis. Edmunds Freibergs. Valdis Lūriņš.
- Labvakar! (Puskrēslā ienācējas seju grūti saskatīt, bet balss ļoti pazīstama.) Ienācēja novelk mēteli un piesēž uz bīnes malas. Tikai uz brītiņu. Mājās ejot. Bet Dialogs" tik ātri negrib atvadīties, un tikai pēc pāris stundām, projām ejot, viņa saka: Kad mans dēls ir šeit, esmu mierīga." Vai bieži esat šais mājās? Un Antra Liedskalniņa atbild: Neesmu skaitījusi. Man vienmēr ir paticis būt kopā ar jauniem cilvēkiem, un te - jo sevišķi, jo viņi mīl Teātri un viņiem pieder skaistas emocijas. Mani te daudz kas pārsteidz. Pirmām kārtām jau disceplīna, arī tas, ka viņi spēj būt ir skatuves strādnieki, ir aktieri. Kad skatījos viņu uzvestās Divas dzīves", mani līdz asarām aizkustināja tas, ka šie jaunieši, paši neredzējuši kara šausmas, spēja tik emocionāli uzrunāt. Ziniet, ar viņiem var spriest par visu - par dzīvi, par dažādiem notikumiem, par mākslu. Tas ir daudz, vai nav tiesa?..."
Un Lielais Mūris brūk. Nemanāmi. Pa kripatai vien. Darba vadītājs (RIP algu sarakstos viņam rakstīts pilns vārds un uzvārds - Livars Jankovskis, bet šis darbs nav samaksājams) plēš nost to nevajadzīgo, ar ko puikas un meitenes savu padsmit gadu laikā apauguši. Viņš rok un grib aizrakties līdz katra bērnišķīgajai pirmreizībai, naivumam, ticībai un svētam godīgumam. Augsti skan?
Bet tas arī ir Augsts Darbs. Zinu, ka, šīs rindas izlasījis, Livars būs pārskaities līdz nelabumam un mani pašu gatavs uz brīdi samalt druskās. Bet lai!
Šķiet, ka teātris te tomēr nav pats galvenais.
Dzīves un pareizu uzskatu skola? Savstarpējo attiecību institūts? Drīzāk tā, ja jums tīk. Atnāc Vējiem parasti ir skopas emocijas, un Livars pastāsta, ka vakar no kāda Stučkas nama piektā stāva loga piesūcies čalis" izmetis sev apnikušu rotaļlietu - dzīvu kaķēnu. Nokritusī dzīvībiņa mirst. Tu paiesi garām? Bet atceries, ka vienaldzība ar laiku dzemdē cietsirdību. Monologus šeit neciena. Dialogu gan. Un sākas pašas vienkāršākās sarunas par dzīvi, jo bez tās izpratnes uz skatuves iet un uzrunāt citus nav brīv. Neviens negrib nākt un klausīties melus. Ne tu, ne es. Livars, būdams kopā ar visiem trīsdesmit, grib, lai katrs iemācītos darot domāt un atbildēt par visu, kas pateikts un izdarīts.
Oho, jūs taču neko nezināt par slavenajām cepuru ballēm; par Dialoga" diskoteātri, šķiet, arī vēl ne. Kādā no šiem vakariem, kad zālē diskoja un aktieri centās žilbināt ar oriģināletīdēm, nāsis kņudināja garaiņi no varošo kāpostu lielkatla. Tika visiem. Nesen dialogoties" bija aicināti vecāki. Arī tie, kam pierasts norūkt: Ko jūs tur līdz vēlai naktij varat sadarīt?!" Parādīja, kas darīts, un atkal miers virs zemes".
...Biedrei Apkopējai pacietības mērs beidzot līdz malām, un arī viņa: Ko līdz vēlai naktij te var sadarīt? " Nu arī es zinu, bet sazvērnieciski nosmaidu un klusēju. Starp citu, vai jūs nezināt, kurai namu pārvaldei jeb dzīvokļu ekspluatācijas rajonam pieder šis nams Gorkija (tagad Kr. Valdemāra) ielā 1c? Redziet, arī es ne. Un nav jau arī nozīmes rakstīt iesniegumu un gaidīt mēnešiem ilgi (un varbūt vispār nesagaidīt). Sacīšu skaidri un gaiši, un tiešajiem adresātiem - tiem trīsdesmit: gribētu te pierakstīties. Un dzīvot. Apdzīvojamā platība nav svarīga.